VIETĒJS definīcija Latviešu valodā:

VIETĒJS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas raksturīgs kādai noteiktai vietai, teritorijai; tāds, kas ir saistīts ar kādu vietu, teritoriju.

    • Vietējie iedzīvotāji
    • Vietējais laiks
    • Vietējas izejvielas
    • Vietējā skola, slimnīca
    • Vietējās satiksmes autobuss

  • 2

    Tāds, kas skar tikai (kā) daļu, iedarbojas tikai uz (kā) daļu; lokāls.

    • Vietējs telefona tīkla bojājums
    • Vietēja rakstura iekaisums
    • Operācija ar vietēju narkozi