VIENTUĻŠ definīcija Latviešu valodā:

VIENTUĻŠ

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam nav ģimenes, tuvinieku, draugu; tāds, kas maz saskaras ar citiem.

    • Vientuļa atraitne
    • Viņš jūtas gluži vientuļš

  • 2

    Tāds, kas paiet, noris vienatnē, bez citiem.

    • Vientuļas vecumdienas
    • Vientuļa pastaiga
    • Dzīvot vientuļi
    • Vientuļi klaiņot pa mežu

  • 3

    Savrups; tāds, kas ir attālināts, nošķirts no citiem.

    • Vientuļa vieta, mājiņa
    • Vientuļš klajums
    • Vientuļi bērzi

vientuļi definīcija Latviešu valodā:

vientuļi

apstākļa vārds

Lietojums

2