VIENROCIS definīcija Latviešu valodā:

VIENROCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vīrietis, zēns, kam ir tikai viena roka.

  • 2

    Rokas zāģis ar vienu rokturi; vienrokas zāģis.

    • Dārza, zaru vienrocis