VIENMUĻĪGS definīcija Latviešu valodā:

VIENMUĻĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas ir visu laiku vienveidīgs, bez krasām pārmaiņām; vienmuļš.

    • Runāt vienmuļīgā balsī
    • Vienmuļīgi dzīvot