VIENKOP definīcija Latviešu valodā:

VIENKOP

apstākļa vārds

  • 1

    Kopā, vienā vietā; vienuviet; vienkopus.

    • Dzīvot, turēties, sanākt vienkop
    • Salikt darbarīkus vienkop
    • Sanest sienu vienkop