VIENĪGS definīcija Latviešu valodā:

VIENĪGS

īpašības vārds

  • 1

    parasti ar not. galotni vienīgais Tāds, kas ir tikai viens.

    • Vienīgais bērns
    • Tā ir vienīgā izeja
    • Tas ir viņa vienīgais prieks
    • Vienīgais ļaunums ir tas, ka būs ilgi jāgaida

  • 2

    lietv. nozīmē vienīgais v.; vienīgā s. Tas, kas ir vai kas (ko) dara viens.

    • Viņš ir vienīgais, kas pieteicies