VIEN definīcija Latviešu valodā:

VIEN

partikula

  • 1

    Lieto, lai piešķirtu vārdam ierobežojuma nokrāsu; tikai.

    • Te priedes vien aug
    • Jaunieši vien tur bija
    • Ar to vien nepietiek
    • Visapkārt ir purvi vien

  • 2

    Lieto, lai pastiprinātu kāda vārda nozīmi.

    • Vienam cilvēkam vien tas nebūs pa spēkam
    • Dari, ko vien gribi!
    • Ejiet vien iekšā!
    • Viņš ierodas, kad vien iedomājas
    • Labi vien būs!
    • Māte nevar vien nopriecāties par savu dēlu
    • Būs vien jāpaliek
    • Par to jau runāts ne vienreiz vien