VIDŪ definīcija Latviešu valodā:

apstākļa vārds

• 1

  Vietā, kas atrodas apmēram vienādā attālumā no (kā) malām, galiem; centrā.

  • Stāvēt laukuma, istabas vidū
  • Automašīna apstājās ceļa vidū
  • Aukla pārtrūka pašā vidū

• 2

  Mirklī, brīdī, no kura līdz (kā) sākumam un beigām ir aptuveni vienāds laikposms.

  • Nakts vidū
  • Pašā vasaras vidū
  • Maija vidū

• 3

  Starpā, starp (ko), (kā) pulkā.

  Sk. arī vidus
  • Koncerta, runas vidū
  • Mūsu, savējo, draugu vidū
  • Izcelties (ar ko) citu vidū