VERDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

VERDZĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Cilvēku ekspluatācijas forma, kurā vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem ir vergtura īpašums.

    • Verdzība antīkajā pasaulē, austrumzemēs
    • Verdzības iekārta
    • Atcelt verdzību

  • 2

    Verga stāvoklis; nebrīvība, apspiestība, atkarība.

    • Pārdot gūstekņus verdzībā