VĀRGDIENIS definīcija Latviešu valodā:

VĀRGDIENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas slimo, ir vārgs, nespēcīgs.

  • 2

    Cilvēks, kam ilgstoši klājas grūti, kas ir nabadzīgs, apspiests; grūtdienis.