VĀRDS definīcija Latviešu valodā:
VĀRDS
vīriešu dzimte
- 1
Valodas mazākā patstāvīgā vienība, kas nosauc kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi vai izsaka attieksmes starp tiem.
- Vārda nozīme
- Vārda skanējums
- Izrunāt, uzrakstīt, izlasīt, saprast vārdu
- Vārdu šķiras
- Vārdu atvasināšana
- Darbības vārds
- Īpašības vārds
- Apstākļa vārds
- Locīt skaitļa vārdu
- 2
Cilvēka vai dzīvnieka (arī vietas) nosaukums, kas atšķir to no citiem.
- Dot, likt bērnam vārdu
- Zirga, govs, suņa vārds
- Saukt kādu vārdā
- Pazīt kādu tikai pēc vārda
- Mājas vārds
- Apkaunot (kā) vārdu
- 3
Izteikums, teksts kāda satura izpausmei.
- Gudri (zelta) vārdi
- Teikt kādam mīļus vārdus
- No viņa ļauna vārda nedzirdēsi
- Dziesmas vārdi
- Atvadu vārdi
- Asa vārdu pārmaiņa
- 4
Atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa.
- Ņemt vārdu sapulcē (sanāksmē)
- Laist pie vārda
- Dot (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)
- Vārda brīvība
- 5
Solījums.
- Turēt pie vārda
- Ticēt uz (goda) vārda
- Turēt doto vārdu
- Vārdu lauzt
- 6
dsk Ticējumos – īss teksts, kam ir pārdabisks (buršanas) spēks.
- Buramie, pūšamie vārdi
- Drudža, čūsku, dūrēju vārdi