VALSTĪBA definīcija Latviešu valodā:

VALSTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Valdnieka pārvaldīta valsts.

    • Pāriet karaļa valstības robežu

  • 2

    poētisms, pārnesta nozīme Vieta, apgabals, telpa, arī cilvēka dzīves joma, kurā spilgti izpaužas noteiktas parādības un kurai ir raksturīgs noteiktu parādību kopums.

    • Miera valstība
    • Mūžīgā sasaluma valstība