VALDĪT definīcija Latviešu valodā:

VALDĪT

  • 1

    nepārej Būt rīkotājam valstī, būt valsts vadības priekšgalā; būt noteicējam.

    • Karalis valdīja desmit gadus
    • Valdīt pār kolonijām
    • Valdošā partija
    • Viņš vienmēr grib valdīt pār citiem

  • 2

    pārej Panākt, ka (kāds) pakļaujas, paklausa; savaldīt.

    • Zēni tādi draiskuļi, ka nevar viņus valdīt
    • Zirgs bez laužņiem nav valdāms
    • pārnesta nozīme Valdīt laivu viļņos
    • Zēns nevarēja cirvi valdīt

  • 3

    nepārej Būt, pastāvēt (piem., kādiem apstākļiem); būt noteicošajam, galvenajam.

    • Šeit valda stingra kārtība
    • Slimnīcā valdīja klusums
    • Valdošais uzskats

  • 4

    pārej Neļaut (kam) izpausties, parādīties; apspiest, (ap)slāpēt (ko).

    • Valdīt dusmas, asaras, smieklus
    • Valdīt pār savām jūtām
    • Bērnu sajūsma vairs nebija valdāma