VĀJĪBA definīcija Latviešu valodā:

VĀJĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Nevēlama (personas, rakstura) īpašība.

    • Drosmes trūkums ir cilvēka vājība
    • Viņam piemīt ne viena vien vājība
    • Saskatīt citu cilvēku vājības

  • 2

    Tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, aizraušanās, arī nosliece (uz ko).

    • Teātris ir viņa vājība
    • Viņam ir vājība uz mākslas priekšmetiem