VAINOT definīcija Latviešu valodā:

VAINOT

pārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    Atzīt par vainīgu, piedēvēt (kādam) vainu (1).

    Sk. arī NEVAINOJAMS
    • Vainot pašam sevi
    • Tur neviens nav vainojams