VAINAGOT definīcija Latviešu valodā:

VAINAGOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Uzlikt (kam) galvā vainagu; apveltīt ar vainagu.

    • Vainagot pirmās vietas ieguvēju sacensībās

  • 2

    3. pers Tikt sasniegtam, panāktam (kādam pozitīvam rezultātam).

    • Panākumi vainagoja viņa pūles
    • Ar uzvaru vainagota kauja
    • Slavas vainagots dzīves ceļš