UZVARA definīcija Latviešu valodā:

UZVARA

sieviešu dzimte

  • 1

    Kara, cīņas veiksmīgs iznākums; pretinieka sakāve.

    • Uzvara pār ienaidnieku

  • 2

    Stāvoklis, kad pretinieks ir pārspēts, uzvarēts, kad ir sasniegts labākais rezultāts.

    • Gūt uzvaru sporta sacensībās
    • Izcīnīt uzvaru divos setos
    • Uzvara konkursā

  • 3

    Stāvoklis, kad ir pārvarēts, novērsts kas nevēlams, traucējošs; stāvoklis, kad ir gūti nozīmīgi panākumi (piem., darbā).

    • Uzvara pašam pār savu raksturu deva gandarījumu
    • Uzvara cīņā pret dabas spēkiem