UZTRAUKT definīcija Latviešu valodā:

UZTRAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas.

    • Troksnis dzīvniekus uztrauc
    • Viņu nekas neuztrauc

  • 2

    Iztraucēt; panākt, būt par iemeslu, ka (kāds) strauji reaģē (piem., uzceļas, uzlido, strauji pieceļas, pamostas).

    Sk. arī uztraukts
    • Uztraukt putnus no ligzdas
    • Uztraukt no miega