UZTICĪBA definīcija Latviešu valodā:

UZTICĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība uzticīgs; stingrība savu pienākumu pildīšanā.

    • Laulāto draugu uzticība
    • Zvērēt uzticību

  • 2

    Ticība kāda godīgumam, patiesīgumam, krietnumam; paļāvība, uzticēšanās.

    • Uzticības persona