UZRUNA definīcija Latviešu valodā:

UZRUNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā (kādu), vārds vai frāze, ar ko vēršas pie kāda.

    • Pieklājīga, familiāra, oficiāla uzruna

  • 2

    Īsa runa, ievada vārdi, ar kuriem (kāds) vēršas pie klausītājiem.

    • Pēc konferences vadītāja uzrunas sākās referāti
    • Īsa, dedzīga uzruna