UZRAUDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

UZRAUDZĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Pieskatīšana, uzmanīšana, sekošana (kā) rīcībai; novērošana.

    • Atstāt bērnu bez uzraudzības
    • Atrasties policijas uzraudzībā