UZMĀCĪGS definīcija Latviešu valodā:

UZMĀCĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; arī tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Uzmācīgi tirgotāji
    • Uzmācīgs ciemiņš
    • Uzmācīgs pielūdzējs
    • Uzmācīgi iztaujāt

  • 2

    Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par kukaiņiem).

    • Uzmācīgie odi nedod ne mirkli miera
    • Uzmācīgi sīc mušas
    • pārnesta nozīme Kauties ar uzmācīgām domām

  • 3

    Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piem., par skaņu un smaržu īpašībām).

    • Uzmācīga džinkstoņa
    • Uzmācīgi salkanas smaržas

uzmācīgi definīcija Latviešu valodā:

uzmācīgi

apstākļa vārds