UZLIKT definīcija Latviešu valodā:

UZLIKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Liekot novietot, uzvirzīt (uz kā, kam virsū, kur).

    • Uzlikt grāmatu uz plaukta
    • Uzlikt galdā traukus un vakariņas
    • Uzlikt siera šķēli uz maizes (rikas)
    • Katlam jāuzliek vāks
    • Uzlikt katlu uz uguns
    • Uzlikt tārpu uz makšķeres āķa

  • 2

    Novietot (ko), parasti piestiprinot (uz ķermeņa, tā daļas).

    • Uzlikt brilles
    • Uzlikt parūku
    • Uzlikt galvā platmali, vainagu
    • Uzlikt uz pieres kompresi
    • Uzlikt brūcei apsēju
    • Uzlikt glābšanas jostu
    • Uzlikt mugursomu plecos
    • Zirgam jāuzliek apauši, sunim – uzpurnis

  • 3

    Novietot (ķermeņa daļu, piem., roku) virsū (uz kā, kam).

    • Uzlikt kāju uz akmens
    • Uzlikt rokas deju partnerim uz pleciem
    • Suns uzlicis galvu saimniekam uz ceļiem

  • 4

    Uzziest, uzklāt (ko uz kā); arī atveidot (piem., rakstot, zīmējot, krāsojot), izveidot (ko uz kā).

    • Uzlikt uz sejas grimu, krēmu, pūderi
    • Uzlikt (ko) krāsās uz audekla
    • Uzlikt dokumentam zīmogu
    • Uzlikt patskanim garumzīmi

  • 5

    Novietot, nostiprināt (ko) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kur); sagatavot, izveidot un piestiprināt (pie kā), nostiprināt (kur).

    • Uzlikt velosipēdam nokritušo ķēdi
    • Uzlikt formastērpam uzplečus
    • Uzlikt biksēm ielāpu
    • Uzlikt pieminekli, plāksni, kapakmeni
    • Uzlikt mājas jumtu

  • 6

    Noteikt ar lēmumu, likumu (piem., nodevas, nomu), uzdot (piem., darbu, pienākumus); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).

    • Uzlikt klaušas
    • Uzlikt nodokli
    • Uzlikt grūtus pienākumus
    • Uzlikt administratīvo sodu