UZKRIST definīcija Latviešu valodā:

UZKRIST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Krītot uzvirzīties, nokļūt virsū (kam, uz kā).

    • Koka lapa uzkrita uz cepures
    • Uz sejas uzkrita dažas ūdens lāses
    • Vētrā koks uzkritis ceļam

  • 2

    Nonākt lejā no gaisa (par nokrišņiem).

    • Naktī uzkrita sniegs
    • Krusa uzkrita tikko uzdīgušajiem stādiem
    • Sniegs uzkritis uz nesasalušas zemes

  • 3

    Uzbrukt (1, 4); uzklupt.

    • Vanags ka bulta uzkrīt vistām
    • Vilki uzkrituši aitām
    • Kāpostiem uzkrita spradži

  • 4

    pārnesta nozīme Nenovēršami iestāties, iesākties, nelabvēlīgi ietekmējot (par apstākļiem, procesiem, slimībām u. tml.).

    • Naktī uzkritusi salna
    • Nakts un tumsa ceļiniekiem uzkrita klajā vietā
    • Lopiem uzkritusi sērga

  • 5

    sarunvalodas vārds Alkatīgi, ar lielu kāri sākt ēst (ko), ķerties pie ēdiena.

    • Izsalkušie talcinieki strauji uzkrita ēdienam

  • 6

    Būt pēkšņi, arī viegli ievērojamam, pamanāmam, uztveramam.

    • Uzkrita lielā preču cenu starpība