UZCELTIES definīcija Latviešu valodā:

UZCELTIES

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ceļoties augšā, gaisā, nonākt, nokļūt (kur, uz kā).

    • Migla jau uzcēlusies virs koku galiem

  • 2

    Nostāties kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa); novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).

    • Uzcelties no krēsla
    • Uzcelties kājās

  • 3

    Pamosties; pamosties un piecelties no guļvietas.

    • Ka tikai varētu laikā uzcelties!
    • Uzcelties pārāk vēlu