UZBRUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

UZBRUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas uzbrūk.

  • 2

    Vairākās sporta spēlēs (piem., futbolā, hokejā) – spēlētājs, kas spēles gaitā tieši apdraud pretinieka vārtus.

    • Centra uzbrucējs
    • Malējais uzbrucējs