UZBRAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

UZBRAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Braukot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) nokļūst (uz kā, kam virsū).

  • 2

    Braukot pavilkt uz augšu, uzrotīt.

    • Uzbraucīt piedurknes