UZ- definīcija Latviešu valodā:

UZ-

priedēklis

  • 1

    savienojumā ar lietv Norāda uz priekšmetu, kas atrodas virs tā (vai tam virsū), ko izsaka pamatvārda sakne.

    • Uzacis, (zīmuļa) uzgalis, uzpirkstenis

  • 2

    savienojumā ar lietv Norāda uz priekšmetu, kas veido paaugstinājumu (līdzīgu tam, ko izsaka pamatvārds).

    • Uzkalns, uzpampums

  • 3

    savienojumā ar darb Norāda, ka ar darbību virza (ko) vai virzās uz kā, kam virsū.

    • Uzbērt, uzkāpt, uzlikt

  • 4

    savienojumā ar darb Norāda darbības virzību uz augšu.

    • Uzbraukt (kalnā), uziet, uzvilkt

  • 5

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība atduras, atmetas (pret ko).

    • (Slēpojot) uzbraukt (celmam virsū)
    • Uzskriet (kokam virsū)

  • 6

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība ir vērsta pret ko.

    • Uzkliegt, uzlūkot, uzmanīt

  • 7

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības īslaicīgumu un pabeigtību.

    • Uzsildīt, uzsmēķēt, uzziedēt

  • 8

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību.

    • Uzrakstīt, uzvārīt, uzzīmēt