ŪDENS definīcija Latviešu valodā:

ŪDENS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Ūdeņraža un skābekļa savienojums — bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums, kas lielos daudzumos atrodas dabā.

    • Jūras, upes ūdens
    • Lietus ūdens
    • Tīrs, duļķains ūdens
    • Dzeramais ūdens
    • Šķīdināt sāli ūdenī
    • Mīkstināt cieto ūdeni ar sodu
    • Ūdens cēlies, nokrities

  • 2

    dsk Šāda šķidruma masa, ar šādu šķidrumu klātas platības.

    • Apakšzemes ūdeņi
    • Palu ūdeņi
    • Teritoriālie ūdeņi