TUVUMS definīcija Latviešu valodā:

TUVUMS

singular masculine noun

  • 1

    Vispārināta īpašība.

    tuvs
    • Jūras tuvums
    • Ziemas tuvums
    • Mērķa tuvums

  • 2

    lok. tuvumā Netālā apkārtnē, vietā, kas atrodas tuvu (kam); nelielā atstatumā.

    • Dzīvot pilsētas tuvumā
    • Māju tuvumā ir ezers
    • Zvejas flotile atradās Polārā loka tuvumā
    • Tuvumā nav mežu
    • Nerādīties kādam ne tuvumā
    • Nelaist sev nevienu tuvumā