TUVREDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

TUVREDZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Redzes defekts, kas traucē saredzēt tālumā.

    • Brilles pret tuvredzību

  • 2

    pārnesta nozīme Nespēja izprast, paredzēt notikumu tālāko gaitu, likumsakarību.

    • Tuvredzība politisko notikumu izpratnē