TUSNĪT definīcija Latviešu valodā:

TUSNĪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Smagi, ar pūlēm elpot; smagi elpojot, stenēt.

    • Nesot smago nastu, viņš tusnīja
    • Labi paēdušas, govis gāja tusnīdamas
    • pārnesta nozīme Vilciens tusnīdams uzsāka gaitu