TUR definīcija Latviešu valodā:

TUR

apstākļa

  • 1

    Tai vietā; no runātāja tālākā apkārtnē, vietā.

    Šur (un) tur
    • Automašīna iebrauca pagalmā un tur apstājās
    • Tur upmalā
    • Tur augšā

  • 2

    Vispārina ko iepriekš minētu vai pastiprina teikto.

    • Tur nav ko teikt
    • Kas tur slikts?

  • 3

    partikulas nozīmē Pastiprina vārda vai izteikuma nozīmi.

    • Ko tur vēl runāt!