TUNIKA definīcija Latviešu valodā:

TUNIKA

sieviešu dzimte

  • 1

    Senajiem romiešiem – zem togas valkājams linu vai vilnas apģērbs, krekla paveids.

  • 2

    Sieviešu apģērba gabals vieglas, pagaras blūzes veidā.

  • 3

    Ķermeņa ārējais apvalks dažiem zemākajiem dzīvniekiem (tunikātiem).