TRŪCE definīcija Latviešu valodā:

TRŪCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļaudos vai ķermeņa dobumos.

    • Vēdera trūce, nabas trūce, cirkšņa trūce