TROKSNIS definīcija Latviešu valodā:

TROKSNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības; šādu skaņu kopums.

    • Lielgabala šāviena troksnis
    • Ielas troksnis
    • Soļu troksnis
    • Apklust dienas trokšņi
    • Logs ar troksni aizcērtas
    • Bez trokšņa atvērt durvis
    • Taisīt, celt, apslāpēt troksni