TRIEKTIES definīcija Latviešu valodā:

TRIEKTIES

  • 1

    Ar sparu, spēku sisties (pret ko), grūsties (kur, kam virsū).

    • Viļņi triecas pret klintīm
    • Lielas lietus lāses triecas logu rūtīs
    • Asas sniega šaltis triecas sejā
    • Ledus gabali triecas cits citam virsū

  • 2

    Pārāk steigties (kurp); drāzties; traukties.

    • Mašīna triecas visiem garām
    • Triekties ar motociklu uz pilsētu