TRAUCĒJUMS definīcija Latviešu valodā:

TRAUCĒJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts.

    • Miera traucējums
    • Atvainoties par traucējumu

  • 2

    dsk Slimīgas izpausmes organisma darbībā; novirze (aparāta, ierīces) procesā, darbībā.

    • Vielmaiņas traucējumi
    • Nervu darbības traucējumi
    • Runas traucējumi
    • Tehniski traucējumi
    • Radiouztvērējs darbojas bez traucējumiem
    • Brauciens noritēja bez traucējumiem