TRAKUMS definīcija Latviešu valodā:

TRAKUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Uzbudinājuma augstākā pakāpe.

    • Dzēruma trakums
    • Dusmu trakums
    • Novest kādu līdz trakumam

  • 2

    sarunvalodas vārds Neprātība, kaut kas neiedomājams, neticams.

    • Notika visādi trakumi
    • Taisni trakums, ko viņš izdomājis