TONIS definīcija Latviešu valodā:

TONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Skaņa, ko rada periodiskas svārstības; noteikta augstuma mūzikas skaņa.

    • Augstie toņi
    • Uzņemt zemāku toni

  • 2

    Balss, runas nokrāsa.

    • Mierīgs, zobgalīgs, ironisks, pavēlniecisks tonis

  • 3

    Krāsas nianse.

    • Istabas sienas krāsotas maigi dzeltenā tonī
    • Gleznot pelēkos toņos
    • Patīkams krāsu tonis

  • 4

    Uzvešanās, izturēšanās veids.

    • Smalkais, labais tonis