TOMĒR definīcija Latviešu valodā:

TOMĒR

  • 1

    Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi; taču1 (1).

    • Negrib, tomēr iet

  • 2

    Saista salikta teikuma daļas, norādot uz to satura savstarpējo pretstatu vai neatbilsmi; taču1 (2).

    • Spīd saule, tomēr bez cimdiem salst

Lietojums

pretstata saiklis.