TĪT definīcija Latviešu valodā:

TĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar riņķveida kustībām likt (kam) kārtām apkārt, virsū; griežot ko, ritināt, ņemt, raisīt nost (no kā; ko garu, piem., pavedienu).

    • Tīt šalli ap kaklu, autus ap kājām
    • Tīt dziju kamolā
    • Tīt apkārt, nost, vaļā
    • Tīt auklu no spoles

  • 2

    Šādi veidot, piepildīt.

    • Tīt lielus kamolus
    • Tīt spoles

  • 3

    Segt (ko), apņemot no visām pusēm.

    • Tīt sviestmaizes papīrā
    • Tīt kājas segā
    • Tīt ievainoto pirkstu
    • Tīt bērnu
    • Tīt saini ciet, vaļā
    • pārnesta nozīme Apkārtne tīta miglā
    • tumsā
    • Noslēpumainībā tīts notikums