TIRPT definīcija Latviešu valodā:

TIRPT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt nejutīgam, it kā stīvam; būt tādam, kur rodas kņudoša, sīki durstoša sajūta, kas līdzinās sāpju sajūtai (parasti izraisa neērts ķermeņa stāvoklis).

    • Kājas tirpst no ilgas sēdēšanas