TINKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

TINKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt asu, dzidru, lēni dziestošu skaņu, kāda dzirdama, ja viegli piesit pie metāla, stikla u. tml. priekšmeta; atskanēt šādai skaņai.

    • Glāzes saskaroties tinkšķ
    • Ledus pār peļķēm sasalis tā, ka tinkšķ