TINĒJS definīcija Latviešu valodā:

TINĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas (ko) tin; strādnieks, kura uzdevums ir (kā, piem., pavedienu) tīšana.

  • 2

    Neliels vai sīks tauriņš, kura kāpuri parasti attīstās uz augu lapām, kuras tie satin, savelk, arī iegraužas ziedos, augļos, stublājos, saknēs.

    • Ābolu tinējs, ābeļu lapu tinējs, rožu lapu tinējs, tumšais zirņu tinējs, egļu čiekuru tinējs