TIESĪBA definīcija Latviešu valodā:

TIESĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    dsk Valsts varas izdotajos likumos un pieņemtajos lēmumos ietvertās normas un noteikumi sabiedrisko attiecību regulēšanai; arī zinātnes nozare, kurā pētī šīs normas un noteikumus.

    • Atņemt vecāku tiesības
    • Ģimenes, īpašuma tiesības
    • Starptautiskās tiesības
    • Tiesību zinātne
    • Seno romiešu tiesības

  • 2

    Ar likumu aizsargāta un nodrošināta iespēja (piem., ko darīt, kā rīkoties).

    • Pilsoņu tiesības un pienākumi
    • Tiesības uz darbu, atpūtu, izglītību
    • Iegūt A kategorijas autovadītāja tiesības
    • Tiesība uz aizstāvību
    • Likumiskas tiesības

  • 3

    Morāli nodrošināta iespēja, prasība (ko darīt).

    • Tiesība runāt, prasīt, jautāt
    • Morālas tiesības
    • Darīt (ko) ar pilnām tiesībām