TETRALOĢIJA definīcija Latviešu valodā:

TETRALOĢIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Četri savstarpēji saistīti literāri vai instrumentāli vokāli darbi.

  • 2

    Senajā Grieķijā – četri dramatiski dzejojumi (trīs traģēdijas un satīru luga).