TĒRPS definīcija Latviešu valodā:

TĒRPS

vīriešu dzimte

  • 1

    Apģērbs (parasti sievietēm); apģērbs, ko valkā noteiktos apstākļos, īpašos gadījumos.

    • Balts tērps
    • Grezns, moderns tērps
    • Tērpa rotājums
    • Treniņa, sauļošanās, formas tērps
    • Kāzu, līgavas tērps
    • pārnesta nozīme Daba ziedu tērpā