TEMPS definīcija Latviešu valodā:

TEMPS

vīriešu dzimte

  • 1

    Darbības, parādības norises ātrums.

    • Spēles, izrādes temps
    • Rūpniecības attīstības tempi
    • Uzņemt ejot strauju tempu
    • Skrējiena temps palēninās

  • 2

    Skaņdarba atskaņošanas ātrums.

    • Dziesmas temps