TARKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

TARKŠĶIS

vīriešu dzimte-ķa

  • 1

    Ass, vienmuļš troksnis, kāds dzirdams, kam tarkšķot.

    • Pļaujmašīnas, modinātājpulksteņa tarkšķis
    • Bija dzirdami gari zemesvēžu tarkšķi
    • Griezes tarkšķis

  • 2

    sarunvalodas vārds, ironiski Cilvēks, kas labprāt un daudz runā par dažādiem sīkumiem; pļāpa.

    • Mazā māsa ir liela tarkšķe